Threat Database Phishing “Tīmekļa pasta drošības izmaiņas” e-pasta krāpniecība

“Tīmekļa pasta drošības izmaiņas” e-pasta krāpniecība

Pārbaudot, tika konstatēts, ka e-pasta ziņojumi ar nosaukumu “Webmail Security Changes” ir daļa no pikšķerēšanas taktikas. E-pasta ziņojumi ir izstrādāti tā, lai tie tiktu parādīti kā paziņojums no adresāta e-pasta pakalpojumu sniedzēja, norādot, ka viņa e-pasta kontā ir veiktas nesankcionētas izmaiņas. Tomēr šis e-pasts patiesībā ir pikšķerēšanas mēģinājums, kura mērķis ir iegūt adresāta pieteikšanās akreditācijas datus, lai piekļūtu viņa e-pasta kontam.

Ir ļoti svarīgi apzināties šīs pikšķerēšanas darbības, jo tās bieži var būt pārliecinošas un šķiet likumīgas. Lai nekļūtu par šādas krāpniecības upuriem, lietotājiem ieteicams būt piesardzīgiem, atverot e-pastus no nezināmiem avotiem, rūpīgi pārbaudīt e-pasta saturu, vai tajās nav aizdomīgu saišu vai personas informācijas pieprasījumu, un pārbaudīt no e-pasta pakalpojumu sniedzēja saņemto paziņojumu autentiskumu. Turklāt ir ieteicams izmantot spēcīgas un unikālas paroles, kā arī divu faktoru autentifikāciju, lai palīdzētu aizsargāt e-pasta kontus no nesankcionētas piekļuves.

Tīmekļa pasta drošības izmaiņu e-pasta ziņojumiem nevajadzētu būt uzticamiem

Ir izplatījušies vairāki e-pasta ziņojumi ar tēmu “Uzmanību: e-pasta autentifikācija [adresāta_e-pasta_adrese]”, apgalvojot, ka adresāta e-pasta kontā ir veiktas nesankcionētas izmaiņas. E-pasta ziņojumos adresāts tiek mudināts pārskatīt izmaiņas, lai izvairītos no pastāvīgas piekļuves kontam. Tomēr šie e-pasta ziņojumi ir viltoti un ir daļa no pikšķerēšanas krāpniecības.

Izpētot vietni, ko reklamē šie e-pasta ziņojumi, tika konstatēts, ka vietne ir slēpta e-pasta konta pierakstīšanās lapa. Ja lietotājs ievadīs savus pieteikšanās akreditācijas datus, tostarp e-pastu un paroli, informācija tiks reģistrēta un nosūtīta kibernoziedzniekiem, kas ir surogātpasta kampaņas pamatā.

Jāpiebilst, ka, izmantojot nolaupītus e-pastus, krāpnieki var nozagt daudz informācijas. Viņi var izmantot apkopotos kontus un platformas dažādos ļaunprātīgos veidos. Piemēram, kibernoziedznieki var pārņemt sociālos kontus, piemēram, e-pastus, sociālos tīklus, sociālos tīklus un ziņnešus, un lūgt saviem kontaktiem vai draugiem aizdevumus vai ziedojumus. Viņi arī var izmantot šos kontus, lai veicinātu krāpniecību un izplatītu ļaunprātīgu programmatūru, kopīgojot ļaunprātīgus failus vai saites. Turklāt ar finansēm saistītus kontus, piemēram, tiešsaistes banku, e-komercijas un kriptovalūtu maki, var izmantot, lai veiktu krāpnieciskus darījumus un pirkumus tiešsaistē.

Pievērsiet uzmanību neuzticamu e-pasta ziņojumu signāliem

Ir vairāki veidi, kā lietotāji var noteikt, vai e-pasts ir daļa no krāpniecības vai pikšķerēšanas mēģinājuma. Pirmkārt, lietotājiem vienmēr jābūt piesardzīgiem attiecībā uz e-pastiem, kuros tiek prasīta sensitīva informācija vai steidzama rīcība. Likumīgas organizācijas parasti nepieprasa sensitīvu informāciju pa e-pastu, kā arī nespiež lietotājiem nekavējoties rīkoties.

Otrkārt, lietotājiem rūpīgi jāpārbauda sūtītāja e-pasta adrese un domēns, lai pārliecinātos, ka tā ir likumīga. Krāpnieki var izmantot e-pasta adreses, kas ir līdzīgas likumīgām organizācijām, bet kurām ir nelielas atšķirības, piemēram, trūkst burta vai cits domēna nosaukums. Lietotājiem ir jāuzmanās no jebkādiem e-pasta ziņojumiem, kas nāk no nepazīstamas vai aizdomīgas e-pasta adreses.

Treškārt, lietotājiem ir jāpārbauda e-pasta saturs, vai tajā nav gramatikas vai pareizrakstības kļūdu. Krāpnieki var izmantot slikti uzrakstītus e-pastus, lai tie izskatītos pārliecinošāki, taču likumīgas organizācijas parasti sūta profesionālus un bez kļūdām e-pasta ziņojumus.

Visbeidzot, lietotājiem ir jāuzmanās no jebkādiem e-pastiem, kuros ir aizdomīgas saites vai pielikumi. Krāpnieki var ietvert saites vai pielikumus, kas var instalēt ļaunprātīgu programmatūru lietotāja datorā vai novirzīt tos uz pikšķerēšanas vietni. Lietotājiem ir jānovirza kursors virs saites, lai redzētu URL un nodrošinātu, ka tas atbilst likumīgās organizācijas vietnei.

Tendences

Visvairāk skatīts

Notiek ielāde...